Meņģeles Pienotavas vēsture
KĀ TAPA SKAISTĀKAIS MEŅĢELES NAMS.
1930. gads Latvijā ir raibs kā dzeņa vēders. Lieli un mazi notikumi valstī liek burbuļot gan sabiedriskajai dzīvei, gan politikas pasaulei, gan vienkāršajiem darba darītajiem, bez kuriem patiesībā nevienā laikmetā un nevienā iekārtā netiktu dzīvē īstenoti ne zinātnes atklājumi, ne kultūras apvāršņu krāšņums. Bez reālām darba rokām izdzīvot nav iespējams. Ne velti 1930. gada tautas skaitīšanas dati rāda, ka no 1900045 Latvijas iedzīvotajiem 53.4% dzīvo laukos. Latvijas lauku īpašā, pieklusinātā gaisotne vienmēr iedvesmojusi gan rakstniekus, gan gleznotājus, gan ikdienas darba soļu veicējus. Tā ir, un kamēr valdības gaiteņos ar 55 balsīm par un 34 – pret par valsts prezidentu tiek ievēlēts Alberts Kviesis, kamēr tiek atklāts piemineklis Latvijas pirmajam prezidentam Čakstem, kamēr ziemā labi aizsalušo Ķīšezeru izmanto Eiropas meistarsacīkstēm burāšanā ar ledus jahtām, kamēr atklāj lielāko Rīgas celtni pēc Pirmā pasaules kara – Centrāltirgu, tikmēr Meņģeles daudzās biedrības arī rosās. Kad 1928. gadā Meņģeles pagasts saņēma kritiku par pārāk daudzo vienādi funkcionējošu biedrību esamību, vietējie piensaimnieki nolēma apvienoties ar Aderkašiem. Tā izveidojās Meņģeles apvienotā Piensaimnieku biedrība, kas pielika lielas pūles līdzekļu vākšanā, lai 1930. gadā tiktu pie sava senā sapņa – vietējās pienotavas.1930. gada presē raksta : ” Pirmajā ziedoņa atmodas dienā, 1. maijā, meņģeliešiem bija ne tikai Satversmes sapulces desmit gadu jubilejas svētki, bet arī jaunuzceltās pienotavas darbības atklāšanas svinības.”
Diena ir nozīmīga ne tikai Meņģeles un apkārtējo pagastu zemniekiem, bet par to raksta vairākas tā laika avīzes. Notikums ir īpašs, raugoties no vairākiem aspektiem. Divas apvienotas Piensaimnieku sabiedrības ir spējušas ziedojumos savākt tik daudz naudas, lai iepirktu būvmateriālus izsapņotajai ēkai tikai par saviem līdzekļiem. Celtniecības darbus arī ir veikuši pašu spēkiem, un tagad, kā uzsver vairāki to gadu laikraksti, ir tapusi apkārtnē krāšņākā celtne. Pienotava ir uzbūvētā pēc jaunākajām tā laika prasībām. Iepirktas modernas iekārtas, kas spēs dot vajadzīgo jaudu piena pārstrādei, jo vietējo zemnieku saimniecības ir ražīgu piena lopu īpašnieces, tāpēc darba jaunajam uzņēmumam netrūks. Kooperatīvā ir vairāk par 100 biedriem, kas kopā nodod katru dienu apmēram 4000 litru piena. Vietēja Piensaimnieku sabiedrība jau vairākus gadus domājuši par pienotavas nepieciešamību, taču negribējās celt vienkārši ēku. Meņģelieši vienmēr bijusi estēti un skaisto vietu ezera krastā neparko nesabojās ar parastu koka mājiņu. Vajag skaistu celtni, kas ne tikai dod praktisko labumu, bet daiļo apkārtni. Tas taču ciemata centrs! Piensaimnieku sabiedrības valde rīko sapulces un spriež, kalkulē, kā tikt pie līdzekļiem. Ziedojumi daudzkārt ir palīdzējuši. Mēģinās arī tagad. Un izdodas! Savāktie 18000 lati ir pietiekoši celtnes būvei, bet vajadzīgās mašīnas nolemj iegādāties, ņemot bankā kredītu. Tas nebūs mazais – modernais pienotavas aprīkojums izmaksā 27000 latu, tomēr kooperatīva biedru sapulce akceptē Piensaimnieku sabiedrības priekšlikumu aizņemties naudu bankā. Valdes locekļi ir pat izstrādājuši perspektīvo plānu, kurā paredz kredītu atdot samērā īsā laikā, balstoties uz tobrīd esošajiem rādītājiem piena ražošanā. Solidaritāti izrāda Meņģeles Kultūras biedrība, kas jaunās pienotavas būvei uzdāvina zemes gabalu. Ideju jau no paša sakuma ir atbalstījusi Latvijas Piensaimnieku Centrālā Sabiedrība, kas palīdzējusi ar arhitektu un tehniskajiem inženieriem.
Pulksten vienpadsmitos pirms pusdienas jaunās pienotavas atklāšanu sāk ar garīgo aktu. To izpilda pareizticīgo draudzes mācītājs Blodons un teoloģijas students Baumanis. Ieradies arī Latvijas Piensaimnieku Centrālās Sabiedrības tehniskās nodaļas vadītājs Elksniņš, kurš jaunuzceltās ēkas atslēgas nodod Latvijas Piensaimnieku Centrālās Sabiedrības priekšsēdētājam Ērglim. Durvis svinīgi tiek atslēgtas, un daudzie klātesošie var apskatīt ne tikai telpas, bet arī vērot pirmo jauno iekārtu darbības procesu. Viesu acu priekšā nokrejo 3000 kg todien atvestā piena.
Viesu pulkā ir visu tuvāko ciemu piensaimnieki, daudzi zemnieki un ar piena ražošanu un pārstrādi saistīto valsts līmeņa uzņēmumu vadītāji. Neviens nesteidz veikt garo ceļu no Meņģeles uz māju , jo diena taču īpaša, notikums- unikāls.
Nedaudz vēlāk Meņģeles skolā Ērgļa kungs referē par valstī un pasaulē aktuāliem piensaimniecības jautājumiem, uzsverot, ka 1930. ir krīzes gads visā Eiropā, tāpēc jāsaimnieko ļoti lietderīgi, jābūt neatlaidīgiem. Centrālās Piensaimnieku Sabiedrības pārstāvis Šteinbergs uzsver mazu biedrību apvienošanās lietderīgumu un aicina ievēlēt jauno Meņģeles Piensaimnieku Sabiedrības valdi, kas vēl šogad nav pārvēlēta. Par tās locekļiem kļūst vietējie iedzīvotāji. Tajā pašā dienā kooperatīvā piesakās 25 jauni biedri, bet Meņģeles saimnieces pagasta namā pa to laiku uzklājušas bagātīgu svētku galdu. Viss, kā pie latviešiem mēdz būt.
Svinības turpinās, optimistiski runājot par brīnišķās būves lietderīgumu un tās lomu pagasta centra greznošanā. Skaistā, baltā ēka ir tiešām unikāla.
Vakara gaitā tiek sastādīts teksts kopīgai telegrammai valsts prezidentam Albertam Kviesim. Visu svētku dienu un arī mielasta laiku pacilātu noskaņojumu rada uzaicinātais stīgu un pūtēju orķestris.
____
Raksta autore Sarmīte Poikāne
